Ideja par rokām darinātām lina un masīvkoka lampām Līgai ienāca prātā, kad viņa domāja par apgaismojumu savai pirtsmājai. Būtiski ir pieminēt, ka tajā laikā vēl nebija ielikti pamati celtnei, kas kļūtu par Pļaviņu ģimenes miera oāzi, taču doma par apgaismojuma risinājumu jau nodarbināja Līgas prātu.

Visticamāk, tā bija spēcīga vēlme radīt, un to sajuta arī Mārcis. Abos iedegās iedvesmas dzirksts, un jau drīz Līga bija izgriezusi pirmos auduma paraugus, kamēr Mārcis savā tikko iekārtotajā darbnīcā nodevās eksperimentiem ar koka savaldīšanu. Tieši tā tas ar viņiem abiem notiek arī dzīvē.